Līdz 1.februārim mākslinieku rezidenču centriem ir iespējams pieteikties finansējumam no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”, lai varētu uzaicināt pie sevis profesionālus māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus un Ziemeļu un Baltijas valstu reģiona. Finansiālais atbalsts, uz kuru rezidences var pieteikties, paredzēts to izdevumu segšanai, kas tieši saistīti ar izvēlēto uzaicināmo  mākslinieku izmaksām. Rezidences var aicināt 2-4 māksliniekus vai nelielu mākslinieku grupu uz laika periodu līdz 2 mēnešiem. Izvēlētajiem māksliniekiem jābūt no kādas Ziemeļu vai Baltijas valsts, bet ne no tās pašas valsts, kurā atrodas rezidence.

Ir iznācis jau otrais izdevums „Radošās industrijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”, kas vēsta par jaunākajām tendencēm radošo industriju jomā visās trijās Baltijas valstīs 2011.gadā, sniedzot iespēju salīdzināt labos piemērus kaimiņvalstīs.
Kā Latvijas piemēri izdevumā minēti „ArtBag”, „Radošuma pils”, „Mājas svētība”, „BIROJNĪCA”, „HUB Riga” un „kim?”. Izdevumā sniegts arī apskats par radošo industriju politiku katrā no valstīm, Ziemeļu ministru padomes īstenotajiem radošo industriju projektiem Baltijā un Krisa Smita (kultūras ministrs Lielbritānijā no 1997. līdz 2001. gadam) raksts par kreativitātes nozīmi ekonomikā. Pārskats angļu valodā lejupielādējams šeit >>>.
Pretstatā radošo industriju pieaugošajai popularitātei neatkarīgā izdevniecība “MayFly” nesen publicējusi rakstu krājumu “Radošuma kritika” (angļu valodā), kas kritiski vērtē radošuma izmantošanu ekonomiskajos argumentos, tai skaitā Eiropas Savienības kultūras politikas “ekonomizāciju”. Rakstu krājums bez maksas lejupielādējams šeit >>>.

09.04.2011. LATVIJAS AVĪZE. KULTŪRA
Autors: VITA KRAUJA.

Saruna ar Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) priekšsēdētāju Ievu Struku

Šā gada marta sākumā teātra zinātniece, mākslas zinātņu doktore Ieva Struka LRSP priekšsēdētāja amatā nomainīja komponistu Uģi Prauliņu.

– Vai šajā amatā esat ar lielu pierunāšanu vai arī ar pašas vēlēšanos nokļuvusi?

Ieva Struka: – Man nekad nav bijusi vēlme pēc amatiem. Kad pirms vairākiem gadiem vaicāja, vai nevēlos būt jauno biedru izvirzīta Rakstnieku savienības priekšsēdētāja kandidāte, reaģēju principā neadekvāti, bet sev raksturīgi – apsmējos. Tas likās pilnīgi nereāli. Kas gan esmu es, lai pretendētu uz posteni, kurā bijis gan Gunārs Priede, gan Jānis Peters. Nu nāk piedāvājums objektīvi augstākam postenim, un es tam piekrītu.

– Un tagad esat padomes priekšsēdētāja organizācijā, kas daudziem saistās ar tās rīkoto slaveno plēnumu 1988. gadā un Mavrika Vulfsona pirmoreiz skaļi nosauktajiem Molotova–Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem.

Rīgā, 2011.gada 2. martā

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas Paziņojums presei par mākslas akciju PASTAIGA-2 un Ministru kabineta apstiprināto konsolidācijas pasākumu sarakstu 2011.gadam

Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju studējošo pašpārvaldes un Latvijas Mākslas augstskolu asociācija iepazīstoties ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1.marta sēdē akceptēto precizēto konsolidācijas pasākumu sarakstā 2011. gadam minēto informāciju, ka Kultūras ministrijai „finansējums tās pārraudzībā esošajām mākslas augstskolām šogad netiks samazināts, savukārt, nākamgad plānoto provizorisko samazinājumu mākslas augstskolām 114 630 latu apmērā precizēs līdz gada beigām, kad Izglītības un zinātnes ministrija būs veikusi studiju programmu dublēšanas izvērtējumu”, ar gandarījumu atzīst, ka Latvijas Republikas Ministru kabinets ir ņēmis vērā mākslas akcijā „Pastaiga-2” pausto, plašās mākslas augstākās izglītības norisēs ieinteresētās sabiedrības daļas viedokli kultūrizglītības finansēšanas jautājumos, un, ka Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ir turējusi studējošajiem izteikto solījumu – nodrošināt to, ka budžeta dotācijas samazinājums Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām mākslas augstskolās proporcionāli nebūs lielāks, kā Izglītības un zinātnes pārraudzībā esošajām augstskolām.