|
EEM
EIROPAS ERGONOMIKAS MĒNESIS
2011. gada OKTOBRIS
ERGONOMIKA –ceļš uz drošības uzturēšanu darbā.
Eiropas ergonomikas mēnesis (EEM) ir ikgadēja ergonomikas veicināšanas kampaņa Eiropā.
EEM ir noteikusi Eiropas ergonomikas biedrību federācija (angļu - Federation of European Ergonomic Societies – FEES), tās realizācija notiek ar nacionālo ergonomikas biedrību starpniecību.
2010. and 2011. gadā EEM atbalsta Eiropas darba drošības un veselības aģentūras (angļu - OSHA) rīkoto ikgadējo kampaņu – Veselīga darba vieta.
2010.- 2011. gadā šīs kampaņas temats ir
DROŠĪBAS UZTURĒŠANA DARBĀ.
2010.gadā EEM iepazīstināja ar darba drošības uzturēšanas problēmām, akcentējot ergonomikas lomu šo problēmas risināšanā
Šodien, EEM 2011 fokusējas uz praktisku pieeju, lai veicinātu drošus darba apstākļus, piemēram,
iepazīstināt ar labās prakses piemēriem, pētījumiem un attīstības projektiem, kas attiecas uz jebkuru šāda veida iniciatīvu
mudināt uz diskusijām (ergonomikas eksperti, drošības eksperti, aroda veselības un drošības speciālisti, organizācijas personāls, kas atbildīgs par darbībām un pasākumiem minētā jomā+).
Šī pre.zentācija uzskatāma par palīgmateriālu lektoriem, apmācīt tiesīgām personām, par izdales materiālu semināros, konferencēs, popularizējot EEM aktivitātes nacionālajās dalībvalstīs.
Nereti vide un aprīkojums – ēkas, darbvietas, mašīnas, transports un tml. paredzētas galvenokārt to funkcionāliem uzdevumam, bet nevis drošai uzturēšanai.
Droša uzturēšana nepieciešama visur, arī labi projektētās un organizētās darbvietās.
Nereti uzturēšana tiek ieviesta tikai bīstamā vidē un procesos – piemēram, spēkstacijās, ķīmiskās ražotnēs, elektronikā un tml.
Drošības darbā uzturēšanas procedūras bieži ir slikti plānotas.
Drošības eksperti reti piedalās sistēmu projektēšanā – reālas drošības uzturēšanas prasības vienkārši tiek ignorētas.
Drošības uzturēšanas personāls ne vienmēr pārzina esošos apstākļus un briesmas.
Drošības uzturēšana darbā bieži tiek realizēta paralēli ar citām aktivitātēm, piemēram, ražošanas procesu, kurā ir acīmredzamas bīstamas situācijas.
Drošības uzturēšanu bieži neuzskata par ikdienas aktivitāti – tas rada negaidītas situācijas.
Ergonomika ir zināšanas un iemaņas par piemērotu vidi, aprīkojumu un nodarbināto aktivitātēm (www.fees-network.org; www.iea.org ).
Mērķis – uzlabot cilvēku labklājību un palielināt sistēmas ražīgumu.
Ergonomika aktīvi iesaistās projektēšanā, ņemot vērā ekonomisko efektivitāti un ergonomisko proaktivitāti.
Ar ERGONOMIKAS palīdzību tiek radīta laba darba vide.
Praktisko ergonomiku pieņemts iedalīt:
- slodzes ergonomika – piemēram, pozas un kustības, fiziskā slodze, nastas celšana ar rokām, darbvietas plānojums;
- kognitīvā vai mentālā ergonomika – piemēram, informācijas uztveršana, mentālā slodze darbā, cilvēks-dators mijiedarbība, plānošana;
- organizācijas ergonomika – piemēram, darba organizēšana, darba procesi un darba laiks, darba aktivitāšu attīstība.
ERGONOMIKA – risinājums, kā uzturēt drošumu darbā!
Ergonomika drošības uzturēšanu padarīs vieglāku, mainīgāku daudz pieņemamāku – drošāku.
Piemērota ergonomika ievēro sistēmas dzīvildzi: ikdienas procesus, izvietojumu, uzturēšanu, tīrīšanu, izlabošanu, atjaunināšanu, nojaukšanu u.c.
Drošības uzturēšanas apstākļus un darbības strādnieks/operators var optimizēt, ievērojot ergonomiskās projektēšanas principus, vadlīnijas un procedūras, kas norādītas Eiropas ergonomikas standartos (EN).
Drošības uzturēšanas problēmas saistībā ar fiziskiem riskiem:
- strādāšanai nelabvēlīgi apstākļi (piemēram, pārāk augstas darbvietas, ierobežota platība);
- strādāšana piespiedu pozās;
- nepietiekama platība roku kustībām vai pārredzamībai telpā - nepietiekama brīvās uzturēšanas platība;
- pārmērīga spēka pielietošana – piemēram, mainot vārstuļus vai apstrādājamās detaļas;
- pārmērīga fiziskās slodzes lietošana, izpildot atsevišķus uzdevumus, piemēram, mainot sūkņus bez pacēlājiem;
- slikts apgaismojums, neapmierinoši mikroklimatiskie parametri, pastiprināts troksnis, paaugstināta vibrācija;
- citi riski, piemēram, mehāniskie, elektriskie, ķīmiskie.
Vadlīnijas fizisko risku pastāvēšanai
Eiropas ergonomikas (un drošības) standarti:
- passageways and stairs (EN ISO 14122-series);
- acceptable postures and forces (EN-1005-series);
- access openings, for the whole body and body parts (EN 547-series);
- environmental factors (lighting, temperature etc.) (e.g. EN 12464, EN ISO 11399.
1http://www.cen.eu/cen/Sectors/TechnicalCommitteesWorkshops/CENTechnicalCommittees/Pages/Standards.aspx?param=6104&title=CEN/TC%20122
Piemēri, kā atvieglot fizisko slodzi un uzlabot drošību:
- atzīmējiet uzlabojamās vietas vai punktus, samaziniet objektu pārvietošanas attālumu, izvietojiet objektus tā, lai varētu tos viegli un ērti apkalpot; - lietojiet piemērotas pārvietošanas iekārtas, lai sasniegtu nosprausto mērķi ;
- lietojiet piemērotus instrumentus, lai sasniegtu uzlabošanas uzdevumu.
Kognitīvās (mentālās) drošības uzturēšanas problēmas:
- Slikti pārskatāmi displeji un simboli, slikti salasāms teksts mainīgā vidē
- Drošības uzturēšanas procedūras ir neloģiskas, grūti kontrolējamas, grūti atcerēties
- Instrukcijas ir grūti saprotamas
- Bojājumu situācijas nav skaidri nodefinētas vai aprakstītas
- Apkārtesošo aktivitāšu dēļ, uzmanība tiek novirzīta uz kaut ko citu
Vadlīnijas kognitīviem uzlabojumiem, ņemot vērā eksistējošās iekārtas un aktivitātes :
Eiropas ergonomikas standarti:
- displays and textual information (e.g. character size) (EN 894-series)
- presentation of information (EN 894-series)
- human work activities in regard to human cognition (EN 894-series)
- human work activities in order to control mental workload (EN ISO 10075-series)
1 standarti izplatīti nacionālajām standartizācijas asociācijām
Piemēri, kā uzlabot kognitīvo sniegumu un atvieglot mentālo slodzi:
- Plānot pieejamo vizuālo informāciju;
- Plānot loģiskas procedūras;
- Plānot drošas un atvieglojošas operācijas.
Drošības uzturēšanas organizatoriskās problēmas:
- Neatbilstoša uzdevumu pārdale starp operatoru un mašīnu – nesabalansēta darba slodze;
- Neatbilstošas darba stundas(maiņu darbs, smagi darba periodi) – pasliktina darba izpildījumu;
- Slikta operatoru savstarpējā komunikācija;
- Slikta operatoru vadība.
Ergonomikas darba organizēšanas principi (1):
- Rūpīgi plāno darba uzdevumus;
- Organizē darbu tā, lai izvairītos no pārslodzes;
- Nodrošini visiem operatoriem labu komunikāciju un sadarbību uz vietas – lieto dažādus paņēmienus, piemēram, vietējos kontaktus, izdrukas, uzstāšanās sapulcēs, iepazīstināšana ar drošības uzturēšanas personālu;
- Pieprasi no operatora zināšanas darba drošībā;
- Iepazīstini operatoru ar esošiem riskiem.
(1) - EN ISO 6385 and EN 614-series
Tikai ar ergonomiskām vadlīnijām ir daudz par maz, lai nodrošinātu drošības uzturēšanu - svarīga arī ir ergonomiskā projektēšana:
- līdzdalība un sadarbošanās projektēšanā - piemēram, drošības uzturēšanas ekspertu un operatoru viedokļu, pieredzes un zināšanu uzklausīšana un novērtēšana;
- tiešā darba izpēte - visas iespējamās detaļas var tikt izpētītas, apgūstot esošās drošības uzturēšanas aktivitātes;
- eksperimentālās projektēšanas modeļi un testi - kritiskas situācijas jāizvērtē, simulējot darba operācijas darbvietās vai ar modeļu palīdzību.
Dažādo drošības uzturēšanas aktivitātes - izveido aktivitāšu plānu, izvēlies piemērotus pasākumus, izmanto ergonomiskās projektēšanas pieeju!
Ieguvumi operatoram un organizētājiem:
- operatoram lielāks gandarījums, motivācija un uzticēšanās;
- mazāk negadījumu darbā un kavējumu slimību dēļ;
- mazāk nekārtību un mazāk cilvēkkļūdu;
- labāka kvalitāte, mazāk neuzmanības darbā;
- ekonomiskā efektivitāte un mainīgums - pareizas operācijas pareizā veidā, minimāls laika patēriņš ar minimālu piepūli;
- atbilstošs ergonomiskais dizains - mazāk korekciju vēlāk, mazāk izdevumu par vēlīnām korekcijām.
Veidosim šīs pasaules vietu drošāku un veselīgāku darbam un dzīvošanai!
Veidosim to ar ERGONOMIKAS palīdzību!
Pateicamies par ieinteresētību.
EEFS (FEES) – Eiropas Ergonomikas mēneša kampaņa vērsta uz ergonomikas veicināšanu EIROPĀ.
FEES – Federation of European Ergonomics Societies - www.fees-network.org
|
