Dizaineri stāsta
Dace Blūma PAR PORCELĀNU ŠODIEN

Pēc profesijas un pārliecības esmu keramiķe - 11 gadus (1983.-1994.) nostrādāju  Rīgas porcelāna rūpnīcā.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad ražošanu bija spiesti beigt daudzi Latvijas uzņēmumi, par nopietnām porcelāna ražotnēm Latvijā vairs nevar runāt. Pirmā tika izsaimniekota bijusī Kuzņecova rūpnīca Maskavas ielā (toreiz Rīgas porcelāna rūpnīcas 1. iecirknis). Kā patstāvīgs uzņēmums ilgāk noturējās otrs rūpnīcas iecirknis – bijusī Jesena porcelāna rūpnīca Mangaļos.

 
Edīte Bērziņa ĪSI PAR LATVIJAS DIZAINA VĒSTURI

Ja Jums ir radusies interese par Latvijas dizainu, tad, kā ikvienam pētniekam, Jums ir divas iespējas. Viena - pētīt lietas, zīmes un funkcijas vēsturisko attīstību. Otra – sekot līdz tam, kā modernās ražošanas, tehnoloģiju un sociālo koncepciju izmaiņu rezultātā radoši cilvēki risinājuši un risina dažādu izstrādājumu (produktu) formveides, vides organizācijas un komunikāciju sfēras uzdevumus.

Centīšos īsumā parādīt nelielu ieskatu Latvijas dizaina priekšvēsturē.

Latvijas un latviešu tautas kultūras savdabību, tātad - arī mūsu dizainu, ir iespaidojis tas,

 
Maija Kajaka PAR DIZAINERU SAVIENĪBAS DIBINĀŠANU

Kā es piedalījos PSRS Dizaineru savienības dibināšanā

Mēģināšu pastāstīt par to, ko atceros no tālā 1987.gada.  Jāsaka gan, ka atmiņa atsijājusi visu nebūtisko, atstājot tikai galveno.
Toreiz (jau 23 gadus kopš Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tekstilmākslas nodaļas absolvēšanas) strādāju zīda ražošanas apvienībā „Rīgas audums’’ par mākslinieci. Toreiz „Rīgas audums” bija plaukstošs uzņēmums, kas eksportēja  gatavo produkciju uz visu plašo Padomju Savienību. Ļoti laba radošā sadarbība un savstarpējie kontakti bija arī ar Rīgas Modeļu namu, kas pastāvīgi interesējās par mūsu audumu jaunumiem un izmantoja tos savos modeļos un parādīja modes skatēs.