Sabīne Koklačova (28.10.2011.)

Divu gadsimtu laikā, iepakojuma industrija ir uzplaukusi pateicoties globālās ekonomikas attīstībai. Ilgu laiku iepakojums tika izmantots lai  galvenokārt aizsargātu produkciju, mūsdienās tas noteikti ir daudz sarežģītāk kā jebkad agrāk. Globalizētajā pasaulē, kuras pamatā ir efektīva ražošana un izplatīšanas iespējas, atrodoties tālu no patērētāja, mēs esam palikuši atkarīgi no iepakojuma, lai sūtītā produkcija patērētāju sasniegtu neskarta. Tajā pašā laikā, iepakojumam aktuāla ir ne tikai praktiskā, bet arī konceptuālā funkcija.[1]

Sabīne Koklačova (25.10.2011.)

Dizains ir mūžīgais attīstības un mainības spēks. Šeit ir nebeidzams process materiālu, tehniku attīstībā, nerunājot par jaunām dizaina tendencēm un stiliem. Tieksme pēc integrētās ekoloģiskās apzināšanās dizaina praksē kļūst par daļu no nepieciešamības, jo ilgtspējīgas nākotnes veidošana balstās uz tāda ceļa atrašanu, kas apmierinās šī brīža sabiedrības dzīves stilu daudz konstruktīvākā veidā. Dizaineri spēlē galveno lomu šīs prakses virzīšanā, jo tie ir atbildīgi par svarīgiem materiālu un ražošanas izvēles lēmumiem produktu ražošanā. Dizaineri nav tikai stilistiski inovatori, bet arī problēmu atrisinātāji. Domājot par ekodizainu, nav jāsaprot tikai pavisam jauna dizaina radīšana, bet ir arī nepieciešams domāt par dizainu citādāk - jaunā veidā. [1]

Sabīne Koklačova (25.10.2011.)

Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par videi draudzīga un ilgtspējīga dizaina nepieciešamību. Turpina palielināties to pozitīvo piemēru skaits, kas norāda uz sakarību starp labu dizainu un uzņēmuma izpildījumu. Tā attīstībai ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība un izpratne par dizaina būtību un tā attīstību produktu veidošanas procesā un ražošanā gan dizaineru, gan uzņēmēju vidū.

Dizains lielākoties tiek aprakstīts kā disciplīnu sērija vai sfēras, kurā tas strādā, un parasti tiek attiecināts uz produktu dizainu, vides dizainu, informācijas dizainu, korporatīvās identitātes dizainu un citām. Tā, katrā no tām var darboties savas dizaina disciplīnas, kā, piemēram, produktu dizainā darbojas industriālā inženierija un produktu dizaineri.

Ričards Bučanans (Richard Buchanan) 1990. gadā piedāvāja atšķirīgu aprakstu, kas sastāv no četrām dizaina sfērām:

Sabīne Koklačova (17.10.2011.)

Līdz šī gadsimta sākumam vissvarīgākais ikviena produkta ražošanas nosacījums bija ekonomiskais izdevīgums. Tagad arvien būtiskāks kļūst jautājums par produkta ietekmi uz vidi, kā arī resursu efektīvāku izmantošanu uzņēmējdarbībā, kuru vieglāk ir realizēt pārzinot ekodizaina principus un stratēģijas.
Mainoties sabiedrības domai, pasaules tendencēm un meklējot ceļu uz ilgtspējīgu attīstību, mainās vērtības arī dizaina aspektā. Tas tiek apskatīts ne tikai ekonomiskā un sociālā, bet arī vides kontekstā, pie tam, veidojot nevis produktus, bet produkta dzīves ciklus. Šī procesa nozīmīga sastāvdaļa ir inovācija, kuru ir iespējams integrēt ikvienā no cikla posmiem, lai veidotu ne tika videi draudzīgu produktu un samazinātu izmaksas, bet paaugstinātu konkurētspēju ar radošām idejām.